Konkurss: Elīnas Ežupes stāsts

1Esmu sieviete, kura uz Jāņupi pārcēlās pagājušā gada 1. augustā Ežupē. Strādāju par dizaineri, mākslinieci un paralēli studēju mākslas jomā. Kāpēc es to vispār stāstu? Tāpēc, ka tas ir man stāsts kā no otas ierāvos papīru virpuļos un interesantos piedzīvojumos, iesaistot tajos pārējos Ežupes iedzīvotājus.

Vasara bija skaista pienāca rudens ar lietu (nevienu tajā laikā nebiju iepazinusi, tikai blakus kaimiņus). Kopā ar lietu atnāca arī nežēlīgās peļķes uz Ežupes ielām, un ielas bija knapi izbraucamas. Lēnām un uzmanīgi braucot ar mašīnu, vienalga izdevās salauzt mašīnu uz peļķēm un bedrēm. Vienreiz samaksāju par remontu, pukojos un braucu tālāk. Šausminājos katru reizi, kad braucu pa ieliņām. Vienreiz iestigu, kaimiņš izvilka ārā.

Un tad tas notika-pie 3 iestigšanas reizes manai pacietībai bija gals. Apjautājos kaimiņiem, viņi teica, ka tā ir samilzusi problēma jau gadiem un paši iztiek kā var. Pirmais, ko es zināju ir Jūsu Facebook mājas lapa, kurā griezos pēc palīdzības,  kurā man atbildēja, ka ir Olaines pašvaldība, kurā to visu risinot. Bija pielikts links uz lapu, kurā bija norāde uz 80% finansējumu. Izdarīju pirmo zvanu uz Olaines pašvaldību, kurā man apskaidroja lielos vilcienos, kas ir jādara. Viss ļoti ideāli- jāpasaka tas Ežupes valdei. Bet kur tādu meklēt? Apjautajos kaimiņiem, kuri atbildēja, ka kādus gadus 5 tāda valde neesot, esot savilkta elektrība no Latvenergo un ar to arī viss beidzies.2

Atkal zvanīju uz Olaines pašvaldību un izstāstīju situāciju, ka valde ir pajukusi un nevar viņu sadabūt rokās. Man iedeva sievietes kontaktus, kura agrāk ir bijusi grāmatvede. Sazvanīju grāmatvedi, kura sen jau vairs nav grāmatvede un no kuras tiku pie tālākajiem kontaktiem: DKS Ežupes valdes locekļa telefona -V. Tā tika iesaistīts pirmais cilvēks, izņemot mani. Caur vairākām telefona sarunām ar V. Un Olaines pašvaldību, beidzot sarunājām tikšanos (ar V. tikai pirms tam vienu reizi biju tikusies biedrības meklējumu laikā), neatceros vai viņš jau zināja vai tikai tad uzzināja, bet pašvaldībā mums pateica, ka valdes priekšsēdētājs ir miris!!!

Gala rezultātā (izlaižot daudzus punktus)- ir jādibina jauna biedrība! Vecie statūti mums nav, nekādu dokumentu mums nav!! Ko darīt? Mūsu komandai piesaistījām I., no mūsu kooperatīva. Vajag taisīt Ežupes sapulci, kurā visu izstāstīt. Bet kurš būs runātājs? V atteicās, jo viņam ir agrāk ir bijusi slikta pieredze ar sapulcēm un negatīvajiem cilvēkiem. Zinu!!! Lielisks runas vīrs varētu būt U. No kaimiņiem, ar kuru un viņa sievu šašliku cepām, tā tika pievienoti U. Un I.

Skatījos analogus , ko, kur un kā darīt. Tā, kā tajā brīdī es biju bez darba, man bija brīvāks laiks, lai izbraukātu. Tad es braucu pa tikšanām, biju aizbraukusi pat uz Viršu kooperatīvu, kurš ir labs piemērs dokumentu kārtošanā.

Izsludinājām pirmo sapulci. Kā dizainere varēju mazliet izpausties ar dizainu lapiņu printēšanu, kuras palīdzēja izlīmēt pārējā komanda.

3Un tā tas viss aizgāja… Ar laiku tika iesaistīti vēl cilvēki. Pirmajā sapulcē paziņojām, ka atjaunosim biedrību, precīzāk dibināsim no jauna un ko cilvēki saka. Nemaz nebija viss tik negatīvi, kā bijām domājuši. Drīzāk cilvēki bija pārsteigti, ka kaut kas ir atsācies šeit. Runāja visa komanda ar iedzīvotājiem, tai skaitā arī es, kura ir pieskaitāma pie „klusās peles „ cilvēkiem, bet šis bija brīdis, kad nedrīkstēja klusēt. Runājām par ceļiem, kādi tie ir un kas ir jādara, lai tos uzlabotu. Pateicām par talku, ar kuru būtu jāsāk, jo kooperatīvs izskatās ne tajā labākajā formā, un nesakoptie grāvji un krūmi traucē žūt ceļam.

Īsos vilcienos, jo esmu pārāk aizrāvusies, lai gan izlaidusi ļoti daudzus interesantus notikumus….Mums ir bijusi talka (pieteikta oficiāla talka), kurā jaunākie dalībnieki bija 7 g.v., vecākie- jau pie 80 gadiem. Un varēja just, ka Ežupe sāk atdzīvoties, kaimiņš iepazīst tuvāk kaimiņu un cilvēki sāk sadraudzēties,  un tas manī radīja lepnuma sajūtu un neizsakāmu prieku.

Esam novadījuši vairākas sapulces, gājuši pa mājām aicinot cilvēkus uz tam, sazinājušies ar būvfirmu, sagatavojuši valdi un turpinām iet uz priekšu. Šo 7dien būs mūsu kartēja valdes kopsapulce par biedrības dibināšanu un dokumentu formēšanu.

4Un kā es saku- es tikai gribēju sakārtotus ceļu, lai varētu piebraukt pie savas mājas un iet gleznot… Un es esmu lepna ne tikai par sevi, bet arī par savu komandu, ka esam tik daudz panākuši. Protams, ir ļoti mazas izredzes, ka nākotnē mēs savāksim tik daudz naudas, lai sponsorētu 20% no ceļa remonta izdevumiem, bet mēs mēģināsim cīnīsimies un darīsim…

Paldies Jums par veltīto laiku, lasot šo darbu!

Elīna no Ežupes

Pievienot komentāru

Ziņot par
avatar
wpDiscuz